Ir liela svētība, kad tiek dota iespēja satikt cilvēkus, kuri ar savu būtību, viedumu un vienkāršumu atklāj, kā šos pārbaudījumus uztvert, sadzīvot un pāri visam patiesi dzīvot arī savu dzīvi! Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības paspārnē ir daudz ģimeņu, no kurām varam saprast par dzīvi daudz dziļāk un novērtēt to, kas patiesi svarīgs, bieži ikdienas skrējienā piemirsts.
Šīs ģimenes ikdienā rūpējas par bērniem, kuriem radikālās ārstēšanās iespējas ir izsmeltas un kur visa ģimene, tuvinieki, draugi sadzīvo ar bērna neizārstējamu slimību.
Gluži tāpat kā nav divu vienādu bērnu, arī katra ģimene atšķiras ar savām vajadzībām. Vairumam šo ģimeņu trūkst uzticama atbalsta – aukles, kura būtu klātesoša ikdienas notikumos dzīves vietā vai ārpus tās. Ģimenes, kuras audzina neizārstējami slimu bērnu, ne vienmēr var atļauties apmaksāt aukles pakalpojumus, tāpēc līdzcilvēku atbalsts ir nepieciešams. Šo vajadzību pierāda arī Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības veiktā aptauja un pašu vecāku iniciatīva “Mēs negribam izdegt!” Situācijas, kurās aukles atbalsts ir nepieciešams, ir dažādas, tomēr tās visas veido šo ģimeņu ikdienu, dzīvi:
Pateicoties ziedot.lv atbalstam, mums ir iespēja piepildīt
ģimeņu sapņus, radīt neaizmirstamus mirkļus. Savu atbalstu iespējams sniegt https://www.ziedot.lv/auklite-svarigiem-dzives-mirkliem-3945
Ar ziedotāju atbalstu kopš projekta sākuma jau 16 ģimenēm ir bijusi iespēja izmantot auklītes pakalpojumu. Vienas no ģimenēm pateicība runā pati par sevi:
“Mūsu audžu puika ir smaidīgs, brīnišķīgs un ļoti aktīvs 6 mēnešus vecs mazulis. Bet tā kā puisim ir veselības sarežģījumi, tad viņam nepieciešama kompānija 24/7 un arī miega periodos ir jābūt tuvumā. Ikdiena ir diezgan cieši saplānota, jo ģimenē aug vēl 3 bērni pirmskolas un pamatskolas vecumā. Ar vīru viens otram ļaujam reizēm pagulēt ilgāk (vai vienkārši beidzot pagulēt), aizbraucot ar visiem bērniem uz peldi, vai kino, vai slidotavu, vai laukiem… Jebkur, kamēr otrs atvelk nedaudz elpu. Bet atpūsties abiem kopā – tā ir mēnešiem nebijusi greznība. Līdz SOS auklītei! Kad uzzinājām par šo iespēju – uzaicināt specializētu auklīti, kurai var droši uzticēt bērniņu arī ar mūsu puikas īpašajām vajadzībām – sākumā šaubījāmies ierastajā “latviešu manierē” – Ko tad mēs? Citiem ir vēl grūtāk! Mēs jau ar visu tiekam galā, tikai nesanāk izvēdināt galvu divatā… Bet tā kā tuvojās mūsu kāzu gadadiena, nospriedām, kad tad, ja ne tagad! Sapakojām koferus un prom uz viesnīcu. Jā – tieši tik banāli – uz viesnīcu. Bet ar kolosālām vakariņām, ar jūru, ar klusumu, ar baseiniem un masāžām, bez modinātāja ik pa pusotrai vai divām stundām, bez barošanas aparāta skaņām, un ar lieliem plāniem ko tik mēs vakarā neizrunāsim, neizdarīsim, nesasapņosim… Realitātē – tā izgulējāmies! Un tam tika upurēta arī daļa paredzēto vakara plānu. Bet tā sajūta, kad pēkšņi pamosties no rīta, bez modinātāja un saproti, ka vakarā pat nebija spēka pārbaudīt, kādus TV kanālus rāda viesnīcā, un ir laiks iebakstīt vīram, ka jāiet brokastīs ar šampanieti un skatu, kuras, turklāt, ir pagatavojis kāds cits – brīnišķīgi! Bez SOS auklītes šo būtu neiespējami realizēt vēl diezgan ilgu laiku.
Atrast laiku sev un uzlādēt baterijas – milzu ieguvums no šī projekta.”