Bērnu paliatīvā aprūpe – stāsts par kvalitatīvu dzīvi
“Es nekad, nekad nemiršu!” – tie ir Ingas Laufmanes mūžībā aizgājušās meitas Betijas pēdējie vārdi. Betija slimoja ar osteosarkomu un savu septiņpadsmito dzimšanas dienu tā arī nesagaidīja. Tagad Inga atbalsta citas ģimenes, kuras audzina neizārstējami […]
Dziedinošā mīlestība
Jonatanam tagad ir 3 gadi – smaidīgs, žiperīgs, kustīgs puisītis, kāda ir lielākā daļa viņa vienaudžu. Viņam ir arī mīloša ģimene, mamma, māsa, lielais un mazais brālis, un šobrīd nekas neliecina, ka dzīves sākumā […]
Jēkaba stāsts
“Sveicināti! Es esmu Jēkabs – man nupat palika 1 gads, un esmu dzīvespriecīgs un ņiprs puisis. Ārsti man ir diagnosticējuši bērnu celebrālo trieku, un muskuļi mani neklausa tik labi, kā vēlētos, taču esmu apņēmības pilns […]
Labo darbu apraksts
Reiz kādā sanākšanas brīdī mācītājs Ainārs Baštiks teica: „Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir noteikta sava likumība. Cilvēks piedzimst, kādu laiku dzīvo, un tad no šīs dzīves aiziet. Un mūsu asaras kādreiz ir par to, ka […]
Sofijas stāsts
Skatoties uz pretī sēdošo Sofiju, kas, pagriežot muguru savai vecākajai māsiņai, lai nedalītos ar viņu, ar labu apetīti grauž cepumu, grūti noticēt, ka tā ir tā pati meitene, kas pusotru gadu atpakaļ vispār nevarēja ēst […]
Māmiņas Ingas stāsts
Vēlos izteikt savas pārdomas, secinājumus un pateicību cilvēkiem, kuri bija līdzas manas meitiņas Evelīnas slimības laikā. Ir tik daudz labu (profesionālu) cilvēku Jūsu slimnīcā! Vispirms lielākais paldies 5. nodaļas (neiroķirurģijas) kolektīvam par viņu darbu, neskatoties […]
Kristapa stāsts
Ēdināšanas zonde tika ielikta izmisuma brīdī – traucēto rīšanas refleksu dēļ bērnu nevarēja normāli pabarot, padzirdīt un iedot zāles. Pirmo reizi zondi lika slimnīcā paliatīvās aprūpes ārste, palīdzot reanimācijas māsai. Atvieglojums, ka bērns vairs visu […]