Jēkaba stāsts

Jekabs_2013_1

“Sveicināti!

Es esmu Jēkabs – man nupat palika 1 gads, un esmu dzīvespriecīgs un ņiprs puisis. Ārsti man ir diagnosticējuši bērnu celebrālo trieku, un muskuļi mani neklausa tik labi, kā vēlētos, taču esmu apņēmības pilns un cīnos, tāpēc jau daudz ko māku – velties uz visām pusēm, paņemt rokā rotaļlietu, celties četrrāpus utt. Vienīgi man ļoti nepatīk ēst, un mans svars nav sevišķi liels. Un es esmu ļoti pateicīgs, ka ar Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības speciālistu un ziedotāju gādību es varu ēst gardo maisījumu “Infatrini”. Mamma man dod mazākas porcijas, un es augu, turklāt paēst varu daudz ātrāk. Tāpēc man ir vairāk laika, lai atklātu šo brīnišķīgo pasauli.”

“Kad Jēkabs piedzima, viņa vienīgā dzīvības pazīme bija vārgi pukstoša sirsniņa, bet puisis ir liels cīnītājs un gada laikā jau ir iemācījies ļoti daudz – gudrām acīm pēta pasauli, komunicē ar apkārtējiem, ir dikti sabiedrisks, veļas uz visām pusēm, ceļas četrrāpus, satver savu pēdiņu, spēlējas ar mantām, dara blēņas kopā ar māsu… Protams, muskuļi viņu neklausa tik labi, kā gribētos, taču Jēkabs mācās tos pārvaldīt. Gada laikā visi kopā esam piedzīvojuši daudz, tāpēc esam ļoti pateicīgi Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai par sniegto atbalstu tajās dienās, kad neiet tik saulaini, kā vēlētos. Mums ir patiess prieks, jo zinām – jebkurā laikā varam piezvanīt zinošiem speciālistiem, kas palīdzēs ar padomu, medikamentiem, ja nepieciešams, atbrauks Jēkabu apciemot arī mājās. Tā kā viena no Jēkaba problēmām ir mazais svara pieaugums, īpaši novērtējam iespēju saņemt speciālo pārtiku, kas palīdz puikam uzņemt tik ļoti vajadzīgās kalorijas. Mēs cīnāmies un ticam, ka pienāks diena, kad pie biedrības speciālistiem mēs nāksim vienīgi kā ciemiņi!”

Ar cieņu, Jēkaba mamma Vineta