Dziedinošā mīlestība

majas lapai

  Jonatanam tagad ir 3 gadi – smaidīgs, žiperīgs, kustīgs puisītis, kāda ir lielākā daļa viņa vienaudžu. Viņam ir arī mīloša ģimene, mamma, māsa, lielais un mazais brālis, un šobrīd nekas neliecina, ka dzīves sākumā mazajam puisēnam nebija gandrīz nekā no tā visa. Viņam bija vientulības pilna slimnīcas gultiņa, cits vārds un neskaitāmas smagas, neizārstējamas diagnozes – sirds kaite, hidrocefālija un vēl daudz kas cits… Kāds, kas šo dzīvību radīja, mazo cilvēku bija pametis cīņai vienu… Taču Jonatana stāsts ir stāsts par mīlestības dziedinošo spēku..

  Kas to zina, kā Jonatana dzīve būtu pavērsusies, ja pie viņa dažu nedēļu vecumā nebūtu atnākusi Jolanta. Jolanta jau ilgu laiku bija meklējusi bērniņu, kam dāvāt savu sirds siltumu un mīlestību. Racionāli saprotot, ka nevarēs adoptēt visus bez vecāku mīlestības palikušos mazuļus, Jolanta cītīgi meklēja savējo. Pati gan atzīst – bieži sev uzdevusi jautājumu, kā es zināšu, ka šis ir īstais. Līdz kādā dienā viņai tika izstāstīts par mazulīti, kas viens pats ārstējas bērnu slimnīcā, un Jolanta nolēma satikties ar mazo puisēnu. Apskatījusi puiku un izrunājusies ar ārstiem, viņa izlēma nākt pie Jonatana ciemos. Tagad laimīgā mamma stāsta – ikreiz, kad ieradusies bērniņu apciemot un paņēmusi klēpī, mazais smaidījis, vienalga, vai bijis nomodā vai miegā. Šobrīd Jolanta tic – viņš mēģināja pateikt, ka viss būs labi. Pēc vairākiem apciemojumiem, Jolanta izlēma ņemt mazo pie sevis. Mēneša vecumā puisēns nonāca savās jaunajās mājās, taču līdz laimīgajām stāsta beigām vēl bija tālu. Smago saslimšanu dēļ, mazajam ilgu laiku bija nepieciešama speciāla aprūpe un ģimene nonāca Bērnu paliatīvās komandas paspārnē.

  Jonatans nespēja pats paēst, viņam nepietika spēka, bieži izcēlās vemšanas un arī smago sirds kaiti bija nepieciešams operēt. Ģimene atceras- tieši pārnākot mājās no slimnīcas jutās zaudējuši drošības sajūtu, un šajā laikā neatsveramu palīdzību sniedza paliatīvās aprūpes komanda. Taču palēnām ārstējoties un augot, pieauguši arī Jonatana spēki.  Daudzas smagās diagnozes pazuda viena pēc otras, ar daudzām mazulis un ģimene iemācījās sadzīvot, un nu arī paliatīvās aprūpes komandas atbalsts vairs nav nepieciešams.

  Tas, ko Jonatans un viņa vecāki šai laikā pārdzīvojuši, ir prātam neaptverami, puisēnam bijušas 7 operācijas, neskaitāmas krīzes. Mamma atceras – ir bijuši brīži, kad viņam nepietika spēka pat, lai paraudātu. Taču Jonatana stāsts rāda – mīlestība var ļoti, ļoti daudz! Jonatans nemitīgi apgūst šo pasauli, sparīgi kustas, pieturoties staigā, daudz bubina savā valodā.  Nu puisēns ir ticis ne vien pie mīlošiem vecākiem, bet arī pie jaunākā brāļa, jo pirms nepilna gada Jonatana ģimenē piedzima vēl viens puisēns. Mīlestība, protams, nevar visu, taču tā var dot iedvesmu, cīņas sparu un ticību, ka viss būs labi, lai kā arī būtu. Jonatans šajā pasaulē atnāca ar savu īpašo stāstu, Jolanta un viņas ģimene palīdzēja šim stāstam atrast laimīgu turpinājumu! Un ir sajūta – viņi kopā izcīnīs vēl daudzas uzvaras…