Risinājumu bērnu medicīniskās pārtikas kompensēšanai sola piedāvāt līdz 1.janvārim.

nauda

 27. augustā notikušajā diskusijā par medicīniskās pārtikas pieejamību paliatīvajā aprūpē esošiem bērniem ar dažādām smagām saslimšanām, Veselības ministrijas pārstāvis  Ē. Miķītis apstiprināja, ka atbildīgās valsts institūcijas līdz 2015. gada pirmajam 1. janvārim varētu piedāvāt iespējamos risinājumus.

Diskusija bija spraiga, un bērnu medicīniskā uztura kompensēšanas jautājums ierēdniecībai bija acīmredzami neērts. Lai arī šī tēma tiek aktualizēta jau 10 gadus, konkrētu piedāvājumu valsts amatpersonām nebija. Diskusijas pirmajā pusē Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrības pārstāve, daktere  D. Fridrihsone ar citu valstu pētījumiem pamatoja, kālab medicīniskas pārtikas lietošana paliatīvajā aprūpē esošu bērnu uzturam ir valstij ekonomiski izdevīga, jo, lietojot pareizu uzturu, krietni sarūk laiks, ko šie bērni pavada slimnīcās, tostarp intensīvās terapijas nodaļās, krietni samazinās valsts izdevumi bērnu ārstēšanai, rehabilitācijai. Vecāki dalījās pieredzē, kā ir uzlabojusies viņu bērnu dzīves kvalitāte pēc medicīniskā uztura lietošanas, savukārt ziedot.lv vadītāja R.Dimanta norādīja, ka labdarības būtība ir vākt līdzekļus, lai varētu dzīvot labāk, nevis dzīvot vispār, un, ja valsts šo problēmu – smagi slimu bērnu ēdināšanu – noveļ uz sabiedrības pleciem, labdarības institūcijām jāsāk pildīt valsts funkcijas un jānodrošina, lai cilvēks varētu izdzīvot! Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja dr. A. Jansone nāca klajā ar dažiem faktiem par aktivitātēm, ko biedrība ir veikusi 10 gadus, lai šī problēma tiktu risināta, kā arī informāciju par bērnu ēdināšanai gadā nepieciešamo budžetu, pretstatot to Valsts kontroles atzinumam par nepamatoti izšķērdētiem līdzekļiem 2013. gadā.

Otrajā diskusijas daļā savu redzējumu problēmai pēc dzirdētā sniedza Labklājības un Veselības ministriju pārstāvji A. Dūdiņš un Ē. Miķītis, kā arī Nacionālā veselības dienesta eksperts A. Doveiks. Savās uzrunās kungi gan mēģināja norādīt, ka daļa atbildības par šo lietu jāuzņemas pašvaldībām, tomēr atbildot uz vecāku uzdoto konkrēto jautājumu – kā praktiski notiek Veselības ministrijas atbildes vēstulē norādītā darbība „izskatīsim iespēju sasaukt starpministriju sanāksmi”, apstiprināja, ka Veselības ministrija sasauks šo sanāksmi un izdarīs nepieciešamo, lai līdz 1. janvārim varētu piedāvāt redzējumu problēmas risināšanai.

Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja, dr. Anda Jansone, komentējot diskusiju, norāda „Ir skumji, ka mūsu valstī nav nekādas politiskās pēctecības un, ja vien aiz konkrētas problēmas nestāv spēcīgs lobijs, līdzekļus tās risināšanai nevar atrast 10 gadus. Diskusijas laikā mēs parādījām, ka Biedrība pat neprasa vairāk naudas, vienkārši prasa shēmu citādai līdzekļu pārdalei, jo citas pasaules valstis jau sen ir pierādījušas, ka pareiza smagi slimu bērnu ēdināšana ir ekonomiski pamatota un valstij izdevīga. Tomēr mani priecē, ka šī problēma sāk iegūt arvien skaļāku skanējumu, ja nauda netiks atrasta, un, ja nepieciešams, vecāki kopā ar saviem bērniem ir gatavi arī radikālākai rīcībai.”

Diskusijā piedalījās smagi slimo bērnu vecāki, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, Bērnu slimnīcas paliatīvas aprūpes komandas, kā arī fonda „Ziedot”, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības, reto slimību biedrības „Caladrius”, nodibinājuma „Bērnu slimnīcas fonds”, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”  biedri.

Diskusija organizēta EEZ projekta „Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības darbības stiprināšana” (Nr.2012.EEZ/DAP/MAC/104/1/NAC/038/2014) ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.